Provizoriskie dati no Economist Intelligence Unit (EIU) ziņojuma par plaušu vēža veselības politiku tika prezentēti Eiropas vēža forumā. Otrā posma pētījumā apkopoti 27 Eiropas valstu dati.
Ziņot par rezultātiem
2020. gada 28. janvārī MSD iepazīstināja ar The Economist Intelligence Unit (EIU) pētījuma par plaušu vēzi provizoriskajiem rezultātiem, kas parāda, cik dažādas pieejas plaušu vēzim ir visā Eiropā. Pētījumā tika uzsvērts, ka ir jāmaina izpratne par daudziem ar šo slimību saistītiem jautājumiem, lai tā vairs nebūtu stigmatizējoša, un lai nodrošinātu, ka pacientiem pēc iespējas īsākā laikā ir pieejama vislabākā iespējamā aprūpe. Dati tika iesniegti dienas pirms Eiropas Komisija oficiāli sāka konsultācijas par Eiropas vēža plānu.
- Situācija plaušu vēža jomā atstāj daudz ko vēlamu. Eiropā 1 no 5 visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem ir plaušu vēzis. Plaušu vēzis nogalina tikpat daudz eiropiešu kā krūts, resnās zarnas un prostatas vēzis kopā. Ziņojumā ir identificēti specifiski un piemērojami risinājumi, lai uzlabotu plaušu vēža slimnieku stāvokli katrā valstī, komentēja Mary The Bussell, The Economist Intelligence Unit asociētā speciāliste.
Ziņojums rāda, ka no 27 analizētajām valstīm četrām no tām (15%) nav Nacionālās vēža stratēģijas (NSO). Vēl 14 valstis pēdējo piecu gadu laikā nav atjauninājušas savas stratēģijas, un tikai vienai no tām ir specifisks plaušu vēža kontroles plāns, un tā ir Polija.
- 11 valstīs pacientiem, kuriem ir aizdomas par plaušu vēzi, nav ātras diagnostikas ceļa.
- 12 valstīs nav norādīts, kad jāveic diagnostikas testi pacientiem ar aizdomām par plaušu vēzi.
- Pēc plaušu vēža diagnosticēšanas 15 valstis nenodrošina ātru piekļuvi specializētai vai ļoti specializētai veselības aprūpei.
- 3 valstis neiekļauj plaušu vēža klīniskajās vadlīnijās ātru diagnostiku vai ātru nosūtīšanu uz specializētu vai ļoti specializētu veselības aprūpi. Tomēr tie ir iekļauti valdības politikā, nacionālajos nolīgumos vai ir likumā noteikti.
- Šie dati tiek prezentēti savlaicīgi. Kaut arī Eiropa ir vienojusies par nepieciešamību izstrādāt Eiropas plānu vēža apkarošanai, ziņojumā ir uzsvērtas specifiskās problēmas, kas saistītas ar plaušu vēzi, un tā radītais finansiālais slogs. Acīmredzot profilaksei un veselības veicināšanai ir svarīga loma. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka agrīna atklāšana un ātra nosūtīšana uz ārstēšanu ir galvenā, lai uzlabotu pacientu rezultātus - plaušu vēzis ir sacensība ar laiku. Aptauja rāda, ka mums ir daudz darāmā. - sacīja Deepaks Khanna, vecākais viceprezidents un reģionālais onkoloģijas prezidents Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Kanādā, MSD.
- Iesniegtie dati palīdz mums labāk izprast plaušu vēža specifiku. Tā kā mēs izstrādājam Eiropas vēža apkarošanas plānu, lai samazinātu vēža slogu pacientiem, viņu ģimenēm un veselības sistēmām un novērstu nevienlīdzību, kas saistīta ar slimībām, ir svarīgi apkopot visu pieejamo informāciju par labāko praksi un zināšanas no pētījumiem un klīniskās pieredzes, lai palīdzētu mums veidot stabilu pierādījumu bāzi labākas politikas veidošanai. - pievienoja Martins Seišels, Eiropas Komisijas SANTE ĢD ģenerāldirektora vietnieks.
Par pētījumu
Pētījumā analizēti 17 darbības rādītāji no 27 valstīm - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Izraēlas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Krievijas Federācijas , Serbija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice un Lielbritānija.
Rādītāji ir sadalīti piecās jomās, koncentrējoties uz to, cik lielā mērā valsts plaušu vēzi uzskata par stratēģisku prioritāti un sabiedrības veselības problēmām, nodrošina savlaicīgu diagnostikas un terapeitisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī uz vēža reģistru kvalitāti, kas var palīdzēt veikt kvalitatīvus pētījumus.
Katra valsts saņēma vērtējumu par visiem 17 rādītājiem. Pēc katras valsts sākotnējā vērtējuma piešķiršanas tika veikti nacionālie semināri ar ārējiem ekspertiem (akadēmiķiem, pacientiem, politikas veidotājiem), lai apspriestu rezultātus un izstrādātu ieteikumus politikas un programmas uzlabošanai.
Sākotnējie pētījuma pirmā posma rezultāti tika prezentēti 2018. gada Eiropas vēža forumā Briselē. Tika analizētas vēl 16 valstis, un šī otrā posma sākotnējie rezultāti tika prezentēti 2020. gada Eiropas vēža forumā Briselē. Galīgais ziņojums ar pilnīgu rezultātu analīzi ir gaidāms 2020. gada pavasarī.
The Economist Intelligence Unit salīdzinošo pētījumu atbalsta MSD. Redakcionālie lēmumi paliek The Economist Intelligence Unit. Polijā šī ziņojuma pirmizrāde notika šī gada 16. janvārī. Varšavas karaļa pilī.
Par plaušu vēzi
Plaušu vēzis ir galvenais vēža izraisīto nāves cēlonis visā pasaulē. Saskaņā ar PVO datiem 2018. gadā tā tika diagnosticēta 470 000 eiropiešu, un 388 000 eiropiešu mira no šīs slimības. Mēs sadalām plaušu vēzi mazšūnu un nesīkšūnu vēzī.
Visizplatītākais plaušu vēža veids ir nesīkšūnu vēzis (NSCLC), un tas veido aptuveni 85% no visiem gadījumiem. Mazo šūnu plaušu vēzis (DRP) veido apmēram 10-15% no visiem gadījumiem. Polijā katru gadu reģistrējas aptuveni 23 000 cilvēku. jauni plaušu vēža gadījumi, un no tā mirst pat 24 tūkstoši. Poļi.