Revaskularizācija jeb asinsvadu atjaunošana ir visefektīvākā metode hronisku kopējo oklūziju (CTO) ārstēšanai. Artēriju sacietēšana ir saistīta ar asinsvadu novecošanos, bet procesu ievērojami paātrina smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, nepareizs uzturs un kustību trūkums. Šī obstrukcija izraisa nepietiekamu skābekļa piegādi sirdij. Trauku pilnīga aizsprostošana var izraisīt sirds bojājumus un pat nāvi.
Koronāro artēriju hroniska obstrukcija pacientam ir ne tikai grūta un apgrūtinoša, bet arī nepieciešama speciālista ārstēšana. Revaskularizācija ir visefektīvākā - tas ir, ļaujot asinīm plūst caur trauku. Tas sastāv no trauka atvēršanas vai paplašināšanas, pateicoties tam tiek atjaunota pareiza asinsrite.
Hroniskas oklūzijas (oklūzijas) var atrast līdz 30% pacientu, kuriem diagnosticēta koronāro artēriju slimība, un tikai atjaunošanas procedūras veido apmēram 5-15% no kopējā angioplastijas procedūru skaita, lai gan tas joprojām ir pārāk zems procents. Tādējādi jebkurš iejaukšanās kardiologs, kas veic koronāro angioplastiku, tiksies ar hroniskām oklūzijām. Tās ir procedūras, kurām nepieciešama ne tikai atbilstoša pieredze, bet arī zināšanas par specializētu aprīkojumu un īpašām ārstēšanas metodēm - skaidro prof. Leszeks Briniarskis, Euro CTO semināru direktors Krakovā.
Prof. Lešeks Briniarskis pieder EuroCTO klubam, kas pulcē labākos revaskularizācijas speciālistus Eiropā. Kā viņš saka, KTO atjaunošanas efektivitāte, ko veic kardiologi bez īpašas sagatavošanās, ir aptuveni 50%, savukārt ekspertu vidū tā pārsniedz 90%. Septembra un oktobra mijā Krakovā notiks EuroCTO kluba organizētās darbnīcas par revaskularizāciju. Galvenā tēma būs pilnīga revaskularizācija, t.i., vienlaicīga trauku atjaunošana un paplašināšana bez citas procedūras nepieciešamības.
Pacientiem ar daudzdzīslu slimību (t.i. koronāro stenozi vai oklūzijām) optimālā pieeja ir pilnīga revaskularizācija, vai tā būtu ķirurģiska, vai, ja nepieciešams, angioplastika. Mēs zinām, ka šī procedūras veikšanas metode pacientam ir optimāla un vislabāk uzlabo prognozi. No otras puses, mēs arī zinām, ka CTO klātbūtne - hroniska asinsvadu oklūzija ir visbiežākais nepilnīgas revaskularizācijas iemesls - vai ķirurgs nespēj implantēt apvedceļu slēgtā traukā, vai tas ir invazīvs kardiologs, nemēģina vai nē spēj iztīrīt traukus - skaidro prof. Briniarskis.
Daudz var teikt par šādas procedūras priekšrocībām un efektivitāti. Prof. Briniarskis uzsver, ka pilnīgas revaskularizācijas priekšrocība ir pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanās - stenokardijas sāpju un aizdusas atvieglošana. Šī metode arī uzlabo kreisā kambara darbību, ja tā ir traucēta, pēc procedūras pienācīgi piegādāta sirds sāk labāk sarauties, un palielinās kreisā kambara izsviedes frakcija. Tā ir arī procedūra, kas uzlabo pacientu prognozi, t.i., pagarina viņu dzīvi.
Katrā gadījumā mēs cenšamies paplašināt vai atbloķēt visus sašaurinātos vai slēgtos traukus. Ir gadījumi, kad pilnīga revaskularizācija ir iespējama vai nu ar angioplastikas, vai ar sirds operāciju palīdzību. Arvien biežāk mēs izmantojam hibrīdas metodes, piemēram, iejaukšanās kardiologs paplašina asinsvadus, implantējot stentus, un sirds ķirurgs implantē kuģim apvedceļu (vēlams no tā sauktās mini piekļuves), kuru mēs nevaram paplašināt vai atbloķēt. Protams, jāatceras, ka revaskularizēt vajadzētu tikai tās sirds muskuļa vietas, kas ir dzīvas, tiltu potēšanai vai artērijas paplašināšanai, kas piegādā postinfarkta rētu, nav jēgas - secina prof. Briniarskis.
Ieteicamais raksts:
EuroCTO klubā tikai trīs poļi